ЅќЋ№Ўјя Ќј”„Ќјя Ѕ»ЅЋ»ќ“≈ ј  
рефераты
ƒобро пожаловать на сайт Ѕольшой Ќаучной Ѕиблиотеки! рефераты
рефераты
ћеню
√лавна€
Ќалоги
Ќачертательна€ геометри€
ќккультизм и уфологи€
ѕедагогика
ѕолиграфи€
ѕолитологи€
ѕраво
ѕредпринимательство
ѕрограммирование и комп-ры
–адиоэлектроника
–егиональна€ экономика
–ежущий инструмент
–еклама и PR
–есторанно-гостиничный бизнес бытовое обслуживан
–имское право
–усский €зык культура речи
–÷Ѕ ценные бумаги
—јѕ–
—ексологи€
—емейное право
—оциологи€
—траховое право
—троительство архитектура
“аможенное право
“еори€ государства и права
“ехнологи€
“аможенна€ система
“ранспорт
‘изика и энергетика
‘илософи€
‘инансы деньги и налоги
‘изкультура и спорт
‘отографи€
’ими€
’оз€йственное право
÷ифровые устройства
Ёкологическое право
Ёкологи€
Ёкономика
Ёкономико-математическое моделирование
Ёкономическа€ географи€
Ёкономическа€ теори€
Ёргономика
Ётика и эстетика
—очинени€ по литературе и русскому €зыку
–ефераты по теории государства и права
–ефераты по теории организации
–ефераты по теплотехнике
–ефераты по товароведению
–ефераты по трудовому праву
–ефераты по туризму
–ефераты по уголовному праву и процессу
–ефераты по управлению
–ефераты по менеджменту
–ефераты по металлургии
–ефераты по муниципальному праву
Ѕиографии
–ефераты по психологии
–ефераты по риторике
–ефераты по статистике
–ефераты по страхованию
–ефераты по схемотехнике
–ефераты по науке и технике
–ефераты по кулинарии
–ефераты по культурологии
–ефераты по зарубежной литературе
–ефераты по логике
–ефераты по логистике
–ефераты по маркетингу
–ефераты по международному публичному праву
–ефераты по международному частному праву
–ефераты по международным отношени€м
–ефераты по культуре и искусству
–ефераты по кредитованию
–ефераты по естествознанию
–ефераты по истории техники
–ефераты по журналистике
–ефераты по зоологии
–ефераты по инвестици€м
–ефераты по информатике
»сторические личности
–ефераты по кибернетике
–ефераты по коммуникации и св€зи
–ефераты по косметологии
–ефераты по криминалистике
–ефераты по криминологии
Ќовые или неперечисленные
Ѕез категории

Eiro

Eiro

Satura r?d?t?js.

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1. lpp

Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture . . . . . 2.lpp

Bretton-vudas sist?mas sabrukums . . . . . . . . . . . . . . 4. lpp

Monet?r? sist?ma un ECU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7. lpp

Ekonomisk? un monet?r? savien?ba - priek?roc?bas un tr?kumi . . . 8. lpp

Par un pret

Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu . . . . . . . . . . 10. lpp

Stabila nauda . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. 11. lpp

Samazin?sies val?tu risks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13.

lpp

Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to

vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp? . . . . . . . .13. lpp

Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru . . . 14.

lpp

Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt

politisk?s un ekonomisk?s reformas . . . . . . . . . . 15. lpp

Samazin?sies procentu likmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16. lpp

Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis Ц val?tas mai?a c??ai pret naudas

atmazg??anu . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. .16. lpp

Eiropa paliks kosmopol?tiska Ц УVal?ta Ц t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik

viegli nomain?t valodu.Ф . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

17. lpp

Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika . .18. lpp

Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku . . . . . 19. lpp

K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a? . . . .20.lpp

Latvija un eiro . . . . . . . . . . . . . . 23. lpp

Aptauja . . . . . . . . . . . . 26. lpp

Nobeigums un secin?jumi . . . . . . . . . . . 30. lpp

Izmantot?s literat?ras saraksts . . . . . . . . 31. lpp

Pielikums

Eiro mon?tas un banknotes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32.

lpp

Ievads

K? jau visiem zin?ms, kop? 1999. gada 1. janv?ra pasaul? n?kusi jauna

val?ta. T? ir Eiropas Savien?bas kop?j? val?ta Ц eiro. Pagaid?m gan t?

figur? tikai neskaidras naudas nor??inos, ta?u ar 2002. gada 1. janv?ri to

ir pl?nots ieviest apgroz?b? ar? skaidras naudas nor??inos vis? Eirop?. ?is

nav pirmais m??in?jums apvienot Eiropas val?tas, bet, pagaid?m

v?rien?g?kais un ar? veiksm?g?kais. Eiro aizst?s 11 Eiropas monet?r?s

savien?bas (EMS) dal?bvalstu nacion?l?s val?tas un nacion?l? monet?r?

politika tiek uztic?ta Eiropas Centr?lajai Bankai (ECB).

Man ?ie visi procesi lik?s ?oti interesanti, t?d?? nol?mu tos pap?t?t

tuv?k un apskat?t tie?i saist?b? ar Latviju Ц k? Latviju ietekm?s eiro

ievie?ana, k?di b?s izdev?gie momenti, kas n?k tai l?dzi, k?di ???r??i, un

k?di negat?vie momenti. T? k? ??du momentu ir ?oti daudz, darb? apskatu

tikai, p?c man?m dom?m, svar?g?kos. Tiek apskat?tas ar? Latvijas iesp?jas

p?riet uz ?o jauno val?tu t?s ce?? uz Eiropas Savien?bu, kas tiek ar?

min?ts Latvijas Bankas strat??ij? k? viens no galvenajiem punktiem

iek?aujoties ES.

Grib?ju noskaidrot ar? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum?, t?d??

veicu aptauju, kur? noskaidroju cilv?ku inform?t?bas l?meni par eiro, to

attieksmi pret to un pret Eiropas Savien?bu visp?r.

Ekonomisk?s un monet?r?s

sadarb?bas v?sture.

P?c Otr? pasaules kara Rietumeiropas demokr?tisk?s valstis, s?ka mekl?t

jaunu virz?bu, kas nodro?in?tu gan politiski, gan ekonomiski stabilu

att?st?bu un Уaizsarg?tuФ t?s no milit?r?s Krievijas un ekonomiski sp?c?g?s

Amerikas. Jau 1948. gad? tika nosl?gts beniluksa Muitas ?nija starp

Be??iju, N?derlandi un Luksemburgu, kas v?l?k k?uva par modeli da??du

valstu ekonomiskai sadarb?bai. Ta?u Jaun?s Eiropas (runa ir par valstu

integr?ciju t?d? noz?m? k? m?s to saprotam un uztveram ?obr?d) pirms?kumi

dat?jami ar 1950-51. gadu, kad tika nosl?gts l?gums par Eiropas Og?u un

t?rauda apvien?bas izveidi - tas bija pirmais pla?a m?roga ekonomiskais

l?gums, kas saist?ja praktiski visas liel?k?s Eiropas valst?s. 1957. gad?

se?as Eiropas valstis paraksta t.s. Romas l?gumu, izveidojot Eiropas

ekonomisko asoci?ciju EEA un Eiropas Atomener?ijas apvien?bu. ?o Eiropas

l?gumu m?r?is ir veicin?t saimniecisko aug?upeju un augst?ku dz?ves l?meni

un nov?rst iesp?jamos milit?ros draudus. L?dz ar to var uzskat?t, ka uz

1958. gadu nosl?dz?s pirmais Уneapzin?t?sФ integr?cijas posms - bija

skaidri izkristaliz?jusies Eiropas valstu griba un nepiecie?am?ba veidot

Уkop?jas m?jasФ.

Eiropas Kopienas m?r?is nodibin?t ekonomisko un monet?ro savien?bu

ofici?li formul?ts 1969. gad? valstu un vald?bu konferenc? H?g?. Kop? t?s

reizes vair?kk?rt?gi tas ticis kori??ts Eiropas valstu samitos. Var izdal?t

tr?s svar?gus posmus Eiropas ekonomiskaj? un monet?raj? integr?cij? Eiropas

Kopienas ietvaros.

Pirmais posms 1958. - 1968. gads. ?aj? laik? tika nosl?gts p?rejas

posms uz kop?jo tirgu. Tika sperti pirmie so?i s?kot ar netarifu barjeru

nov?k?anu, l?dz br?vai pre?u kust?bai starp se??m Eiropas Kopienas valst?m.

?pa?i progress tika pan?kts kop?jas lauksaimniec?bas politikas izstr?d?,

kas uz ?? perioda beig?m jau re?li s?ka funkcion?t. Tika likti pamati

kop?jai transporta politikas sagatavo?anai (pa?saprotama att?st?bas gaita

p?c muitas ?nijas realiz??anai dz?v?) . L?dz ar to var teikt, ka uz 1969.

gadu jau eksist?ja iev?rojams kop?jais tirgus.

N?ko?ais solis bija Eiropas Monet?r?s savien?bas izveide, t.i.

stabilas monet?r?s zonas izveide Eirop?. Nepiecie?am?ba p?c ??das

savien?bas izriet?ja no sasniegt? progresa koptirgus izveides jom?.

Spiediens uz Bretton-Vudas val?tas sist?mu (t? sabruka 1970. gad?) Eiropas

valstu vad?t?jiem lika nopietn?k piev?rsties Monet?r?s ?nijas izveidei.

1970. gad? Luksemburg? Eiropas Kopienas Ministru Padom? tika pie?emts

l?mums, ka turpm?k valstu monet?r?s integr?cijai j?notiek paral?li

(vienlaic?gi) ar ekonomisk?s politikas konversiju. Praks? tas noz?m?ja, ka

Eiropas Kopienas valst?m j?koordin? sava darb?ba defic?tu finans??anas,

nodok?u politikas un finansu tirgus jom?s. Dal?bvalst?m tika rekomend?ts

pak?peniski sa?aurin?t val?tas mai?as kursu sv?rst?bu robe?as, ar m?r?i

l?dz 1980. gadam rad?t apst?k?us piln?gi br?vai kapit?la kust?bai un

piln?gi br?vu val?tu konvertibilit?ti sav? starp? p?c neatgriezeniski

fiks?tiem val?tas kursiem.

Otrais posms 1969. - 1979. gads. Lai paaugstin?tu Eiropas monet?r?s

savien?bas gatav?bas pak?pi, 1972. gad? B?zel? tiek pie?emts l?mums, par

apmai?as kursa sv?rst?bu robe?as noteik?anu Eiropas val?t?m attiec?b?

vienai pret otru. Noteikumi paredz?ja, ka sv?rst?bas nedr?kst p?rsniegt

attiec?go val?tu sv?rst?bas pret ASV dol?ru. ?o meh?nismu nosauca par

У??sku tunel?Ф (snake in the tunnel). У??skaФ ir val?tas kursu sv?rst?bas

Kopienas ietvaros un УTunelisФ ir val?tas kursu sv?rst?bas pret dol?ru.

Ta?u 1970. gads nebija labv?l?gs ekonomikas un monet?rai integr?cijai.

Bretton Vudas sist?mas sabrukums, naftas cenu straujais pieaugums, kas

savuk?rt izrais?ja augstu infl?cijas l?meni, rad?ja lielu spekulat?vu

spiedienu uz Eiropas val?t?m. Nesak?rtot?ba starptautiskaj?s monet?raj?s

attiec?b?s padar?ja Eiropas monet?ro integr?ciju ?oti sare???tu, vai pat

neiesp?jamu.

1972. gad? Anglija pie??va sterli?u m?rci?as sv?rst?bas ?rpus

noteiktaj?m У??skasФ un Уtune?aФ robe??m. Anglijai dr?z sekoja ?rija,

D?nija un It?lija. 1977. gada beig?s tikai puse no Kopienas Valst?m

(Rietumv?cija, Be??ija, N?derlande, Luksemburga un D?nija) palika У??skas

un tune?aФ meh?nisma ietvaros.

1979. gada Br?menes konferenc? Eiropas valstu vad?t?ji no jauna

apstiprin?ja v?l??anos izveidot piln?gu monet?ro savien?bu. L?dz ar to

1979. gada mart? tika apstiprin?ti konceptu?li piln?gi jauni Eiropas

Monet?r?s Savien?bas veido?anas principi.

Tre?ais posms 1979. - 1994. gads. Asto?desmitajos gados v?l vair?k

nostiprin?j?s doma par integr?cijas nepiecie?am?bu, jo:

- bija nepiecie?ams apvienot fragment?ro Eiropas tirgu, lai padar?tu

to konkur?tsp?j?gu ar Amerikas un Jap?nas ekonomiku.

- ?oti asas bija re?ion?l?s atpalic?bas probl?mas, kas bija

j?likvid?.

?o apsv?rumu d??, tika izstr?d?ta programma, kas paredz?ja nov?kt visas

fizisk?s, tehnisk?s un fisk?l?s barjeras br?vai pre?u, pakalpojumu, personu

un kapit?la kust?bai l?dz 1992. gadam.

P?c ??s programmas realiz?cijas, dabisks integr?cijas procesa turpin?jums

b?tu vienotas naudas vien?bas - ECU ievie?ana. (kas gan nav oblig?ti). To

var?tu izdar?t tikai ar centraliz?tas instit?cijas pal?dz?bu, kas

kontrol?tu vienotu kred?ta procentu likmi visai Savien?bai un apmai?as

kursu pret tre?aj?m valst?m.

Bretton-vudas sist?mas sabrukums.

Britu m?rci?as devalv?cija 1967. gad?. Bretton-Vudas sist?ma tr?kumi

veicin?ja destabiliz?jo?as situ?cijas veido?anos, kad izteikti v?j?k?s un

stipr?k?s val?tas tika pak?autas intens?viem spekulantu uzbrukumiem, kas

izpaud?s val?tas masveida p?rdo?an? vai pirk?an?. Spilgti piem?ri ir 1967.

gada Lielbrit?nijas m?rci?as devalv?cija un 1971. gada Bretton-Vudas

sist?mas sabruk?ana.

Jau pirms m?rci?as ofici?l?s devalv?cijas 1967. gad? piepras?jums un

pied?v?jums p?c m?rci??s denomin?tiem akt?viem nebija sabalans?ts. T?p?c,

lai kompens?tu piepras?juma un pied?v?juma negat?vo bilanci un t?d?j?di

notur?tu p?r?k augstu nov?rt?to m?rci?u (2,8 USD/GBP l?men?),

Lielbrit?nijas centr?l? banka regul?ri iepirka GBP lielos apjomos. ??da

veida oper?cijas strauji samazin?ja Lielbrit?nijas rezervju kr?jumus, kas

atspogu?oj?s ar? valsts maks?jumu bilanc?. 1967. gada 17. novembr? rezervju

zaud?jumi bija sasniegu?i t?dus apm?rus, ka spekulanti s?ka ?aub?ties par

IMF (Starptautiskais Val?tas Fonds) sp?j?m kompens?t ?os zaud?jumus ar

aizdevumu Lielbrit?nijai. Tikl?dz spekulanti (ar? Уmirst?gieФ tirgus

dal?bnieki) sajuta briesmas, ka vi?u m?rci?u ieguld?jumi n?kotn? var k??t

mazv?rt?gi, strauji samazin?j?s piepras?jums p?c m?rci?u akt?viem.

Milz?gais m?rci?u akt?vu pied?v?jums no vienas puses un minim?lais

piepras?jums no otras puses rad?ja GBP p?rdo?anas kampa?u tirg?. Rezult?t?,

17. novembra dienas laik? Lielbrit?nijas centr?l? banka zaud?ja vair?k nek?

1 mljrd. no sav?m dol?ru rezerv?m. N?ko?aj? dien? centr?l? banka

kapitul?ja, devalv?jot m?rci?u par 14%. Spekulantiem, kas 14. novembr?

p?rdeva savas m?rci?as centr?lajai bankai, jau 18. novembr? var?ja

Уieskait?tФ sav? kabat? 140 mlj. USD pe??as, savuk?rt centr?l? banka t?du

pa?u summu var?ja norakst?t zaud?jumos. Ar? p?d?jo gadu pieredze liecina,

ka centr?l?s bankas pat apvienojoties nesp?j st?v?t pret? milz?gajai tirgus

a?iot??ai, kur? p?rsvar? valda cilv?ku emocijas un alkat?ba. Centr?lo banku

darb?ba rezult?t? darbojas k? katalizators, kur?, faktiski, nolemj doto

val?tu devalv?cijai, ja intervence neizdodas (kas notiek 90% gad?jumos).

Bretton-Vudas sist?mas sabrukums. P?c m?rci?as devalv?cijas Bretton-

Vudas sist?ma p?rdz?voja v?l vair?kus triecienus: Francijas franka

devalv?cija 1969. gada august?, V?cijas markas peldo?ais kurss un

revalv?cija 1969. gada Septembr? - Oktobr?. Punkts tika pielikts 1970-1971.

gada vispasaules ekonomisk?s kr?zes laik?.

1970. gad? strauji pieauga ASV maks?jumu bilances defic?ts, sasniedzot

10 mljrd. USD gad?. 1971. gad? tas palielin?j?s v?l vair?k (jau pirmaj?

kvart?l? tas p?rsniedz 5 mljrd. USD). tas liecin?ja, ka cit?m valst?m bija

t?ds pats maks?jumu bilances p?rpalikums, liel?ko da?u no t?s veidoja

Rietumv?cijas izteikti pozit?v? maks?jumu bilance. Lai saglab?tu teko?o

V?cijas markas un ASV dol?ra kursu - 0.27 DEM/USD, Bundesbanka (V?cijas

centr?l? banka) no 1971. gada janv?ra l?dz martam pastiprin?ti p?rdeva DEM,

t?d?j?di papildus ieg?stot starptautisk?s rezerves. Apr?l? ?o rezervju

pl?sma uz Bundesbanku strauji pieauga v?l par 3 mljrd. USD. Strauja

rezervju piepl?de Bundesbank? noz?m?ja V?cijas monet?r?s b?zes

palielin??anos un naudas pied?v?juma palielin??anos, kas rad?ja infl?cijas

spiedienu. Lai to nov?rstu bija nepiecie?ama markas revalv?cija, ta?u

revalv?cijas gad?jum? strauji pieaugtu V?cijas mark?s denomin?to akt?vu

pe??a (uz kursa cel?an?s r??ina). To sajutu?i, tirgus dal?bnieki rad?ja

a?iot??as piepras?jumu p?c marku akt?viem (citiem v?rdiem sakot pa??m

mark?m). V?l 1971. gada 4. maij? Bundesbanka ar akt?vas intervences

pal?dz?bu m??in?ja atbalst?t dol?ru un neatlaist marku, kopum? ?aj? dien?

Bundesbanka iepirka vair?k nek? 1 mljrd. USD. Lai saglab?tu dol?ra un

markas kursu, 5. maija pirmo stundu laik? bija spiesta nopirkt v?l vienu

mljrd. USD. V?l p?c stundas V?cijas centr?l? banka pazi?oja ka atsak?s

veikt val?tas oper?cijas, ?aujot markai br?vi peld?t.

T? pa?a gada august? prezidents Niksons ar vi?a Уjauno ekonomisko

politikuФ, dol?rs vairs neb?s br?vi peldo?s, pazi?oja par Bretton-Vudas

sist?mas past?v??anas izbeig?anu. Decembr?, saska?? ar jauno УSmitaФ pl?nu

un sabiedroto vieno?anos, Bretton-Vudas sist?mai bija j?atjauno sava

darb?ba, ta?u t? cieta neveiksmi. 1973. gad? Amerika un t?s tirdzniec?bas

partneri vienoj?s par peldo?o kursu sist?mas izveido?anu.

Monet?r? sist?ma un ECU

Bretton-Vudas sist?mas sabrukuma likumsakar?gas sekas bija peldo?o

kursu ?ra, kas ir izdev?gi stipraj?m (DEM,JPY) val?t?m, bet draud?gi

v?j?kaj?m val?t?m (GBP,USD), jo pieaug spekulat?vais spiediens uz ??m

val?t?m. Visvair?k ?aj? situ?cij? cie? ra?ot?ji, kas vairs nevar veikt

detaliz?tu att?st?bas pl?no?anu neprognoz?jam? ?r?j? tirgus d??. Cieta

praktiski visas valstis un tie?i tas saros?ja Eiropas valstis izveidot

jaunu val?tas sist?mu. S?kotn?ji tas izpaud?s k? ierobe?otas val?tas kursa

sv?rst?bas ap fiks?tiem kursiem, ta?u agr?k vai v?l?k valst?m b?tu

j?vienojas par v?l cie??ku integr?ciju val?tas jom?, proti, vienotas

val?tas ECU (European Currency Unit) ievie?anu Eiropas Kopienas ietvaros.

Eiropas Monet?r?s sist?mas pamatelements ir ECU, kas ir Уcomposite

currencyФ (val?tas grozs). Tas izveidots balstoties uz katras dal?bvalsts

specifiskiem val?tas daudzumiem, atbilsto?i to kop?jam nacion?lajam

produktam un dal?bai kop?j? tirdzniec?b?. ECU kalpo ar? k? Savien?bas

ekonomisko attiec?bu nov?rt??anas l?dzeklis, jo Savien?bas bud?ets tiek

nov?rt?ts ar ECU.

ECU v?rt?bu katr? val?t? var noteikt atbilsto?i t?s v?rt?bai, k?

komponentei no val?tu groza. (atkar?b? no dot?s val?tas vien?bu skaita

groz?).

T? k? katrai val?tai ir noteikta attiec?ba ar vienu ECU, tad ir

iesp?jams noteikt savstarp?ji fiks?tus nacion?lo val?tu kursus. Tas ir

divpus?js, centr?lais kurss. Katrai dal?bvalstij tas ir j?notur zin?m?s

robe??s. (procentu?li izteikt?s). ?obr?d ?? robe?a ir 2.5%, ta?u ekonomiski

v?j?kaj?m valst?m ?? robe?a var tikt papla?in?ta l?dz 6.0%. Ne vis?m

valst?m ir pa sp?kam izpild?t ?os noteikumus, t? jau 1992. gad? It?lija un

Lielbrit?nija, p?rk?pjot ?o robe?u, faktiski, p?rtrauca savu dal?bu

izveidotaj? Mai?as Kursu Meh?nism? (MKM). ES valstu centr?laj?m bank?m

kop?gi j?c?n?s par nacion?lo val?tu fiks?to kursu saglab??anu, kas izpau?as

sekojo?i: Ja fran?u franks nokr?t l?dz savai 2.25% robe?ai attiec?b? pret

v?cu marku, tad Francijas bankai ir j?p?rdod v?cu markas un V?cijas

Bundesbankai j?iep?rk fran?u franki.

Bez intervenc?m, attiec?go valstu centr?lo banku r?c?b? ir ar? citi

instrumenti, piem?ram, procentu likmes.

1993. gada 2. august?, lai mazin?tu spekulat?vo spiedienu uz v?j?kaj?m

val?t?m, nacion?lo val?tu kursu sv?rst?bas robe?a tika noteikta 15% apm?r?,

ta?u praktiski valstis cen?as iev?rot iepriek? noteikto 2.5% robe?u.

Lai pal?dz?tu valst?m veikt da??das finansu oper?cijas (samazin?tu

bud?eta, tirdzniec?bas bilances defic?tus, notur?tu val?tas kursu) Eiropas

Monet?r?s sist?mas ietvaros tika izveidoti da??di papla?in?ti kred?ta

meh?nismi. Viena no instit?cij?m, kas ir ??s meh?nisma sast?vda?a, ir

Eiropas Monet?r?s sadarb?bas fonds, kur? ir pilnvarots sa?emt naudas

rezerves no dal?bvalst?m un man?t t?s pret ECU. savuk?rt dal?bvalstis var

?o naudu izmantot savstarp?jo par?du k?rto?anai un transakcij?m ar Eiropas

Monet?r?s sadarb?bas fondu. No t? izriet ?oti svar?gs secin?jums, proti,

ECU ir ne tikai kopsauc?js (vienota m?raukla), bet gan re?ls akt?vs, ar

kuru izsaka par?dus un saist?bas.

Ekonomisk? un monet?r? savien?ba -

priek?roc?bas un tr?kumi.

Priek?roc?bas:

1. Vienota Eiropas naudas vien?ba dos iesp?ju p?rvar?t iek??j? tirgus

fragment?ciju un padar?s izmaksu un cenu sist?mu sal?dzin?mu vis?

savien?bas teritorij?, kas veicin?s konkurenci - t?tad att?st?bu.

2. Atkrit?s probl?mas, kas saist?tas ar val?tas mai?u ce?ojot Eiropas

teritorij?. L?dz ?im ce?ojot pa vis?m 12 ES valst?m, katr? no t?m mainot

naudu, t? zaud?ja l?dz 40% no s?kotn?j?s v?rt?bas.

3. Samazin?sies biznesa administrat?vie izdevumi un laika pat?ri?? dar?juma

braucienos, ?pa?i tas veicin?s maz? biznesa att?st?bu, kuram l?dz ?im bija

desmit rei?u liel?ki administrat?vie izdevumi, nek? multinacion?laj?m

korpor?cij?m.

Tr?kumi:

1. Monet?r?s un fisk?l?s kompetences nodo?ana no nacion?l? l?me?a uz ES

l?meni noz?m?s, ka sp?c?g?kaj?m valst?m b?s j?pie?em ekonomisk?s politikas

jaut?jumi kop? ar v?j?kaj?m (v?j?k att?st?t?m ) valst?m, kas ir tolerantas

pret augst?ku infl?cijas l?meni. Daudzi ?aj? apst?kl? saredz zin?mus

draudus nacion?l?s suverenit?tes zaud??anai.

2. Ekonomiski v?j?k?s valstis zaud?s iesp?ju devalv?t savas naudas

vien?bas, t?d?j?di zud?s iesp?ja palielin?t eksport?jamo pre?u noietu uz

val?tas kursa pazemin??anas r??ina, k? tas bie?i tiek dar?ts ?obr?d. Ta?u

no otras puses, tam vienm?r ir bijis ?slaic?gs efekts, jo tas neveicina

jaunu tehnolo?iju ievie?anu, padara darbasp?ku neelast?gu, paaugstina

import?jam?s izejvielas cenas. Ar vienk?r?u izmaksu p?rv?rt??anu (t? tas ir

gad?jum?, kad val?ta tiek devalv?ta) netiek uzlabota produkcijas kvalit?te

un serviss.

3. P?rejas posm? uz vienotu naudas vien?bu n?ksies sastapties ar milz?g?m

faktiskaj?m izmaks?m, kas saist?tas ar banku tehnolo?ijas izmai??m.

Apr??in?ts, ka b?s nepiecie?ams p?rstr?d?t vair?k nek? 35000 bankas

apkalpojo??s programmas, miljoniem ?eku gr?mati?as, j?p?rkvalific?

person?ls, turkl?t bankas zaud?s lielu da?u pe??as no val?tas oper?cij?m.

Tas viss kopum? katrai bankai izmaks?s vid?ji 125 mlj. ASV piecu gadu

laik?.

Par un pret

Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu.

K? zin?ms, viens no liel?kajiem ieguvumiem Eiropas valstu

iedz?vot?jiem, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir val?tas mai?as probl?mas

atrisin?jums. Tas noz?m?, ka ce?ojot pa Eiropu t?ristiem sava nacion?l?

val?ta vairs neb?s j?konvert? attiec?g?s valsts val?t?, jo 11 Eiropas

Savien?bas valst?s val?ta b?s viena, vienota. Tas padara ce?o?anu ?rpus

savas valsts izdev?g?ku, jo val?tas konvert?cija vienm?r saist?s ar

zin?miem zaud?jumiem, ko izraisa neizdev?gie un sv?rst?gie val?tu kursi.

Neap?aub?mi, t?risma veiksm?g?ka att?st?ba veicin?s ar? valstu iek??j?s

infrastrukt?ras (ce?u, transporta) att?st?bu, k? ar? veicin?s to ekonomisko

att?st?bu, jo t?risms vienm?r saist?s ar naudas izdevumiem.

Eiro ievie?ana nenov?r?ami padar?s Eiropas tirgu Уcaursp?d?g?kuФ

-cilv?kiem b?s iesp?ja sal?dzin?t pre?u vai pakalpojumu cenas da??d?s

valst?s. ?? iesp?ja sal?dzin?t cenas da??dos Eiropas nost?ros pastiprin?s

konkurenci, jo neb?s vairs iesp?jas k?du preci kaut kur p?rdot nepamatoti

l?ti, to kompens?jot ar nepamatoti augstu cenu kaut kur citur, k? rezult?t?

paaugstin?sies pre?u kvalit?te un t?s pal?tin?sies.

K? viens no ska??kajiem politi?u argumentiem par labu eiro val?tai

vienm?r tiek min?ts, ka eiro saasin?s cenu konkurenci. Padarot cenas viegli

sal?dzin?mas vis?s EMS valst?s, nesaska?as pak?peniski saasin?sies, jo

klejojo?i pirc?ji kl?d?s no viena veikala uz otru, l?kojot p?c

visizdev?g?kajiem pirkumiem. Politi?u sol?tais cenu kritums sagaid?ms tikai

tad, kad vairums veikalu piekabin?s prec?m cenu birkas, kur?s saskat?mi b?s

redzama pre?u v?rt?ba gan nacion?laj?, gan eiro val?t?. Ta?u l?dz ?im

tikai da?viet Eirop? tirgot?ji ir sp?ru?i ?o soli. Pat Brisel?, kas tiek

uzskat?ta par neofici?lu Eiropas galvaspils?tu, cenas joproj?m ir izteiktas

gandr?z tikai Be??ijas frankos. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas

vieno?anos ar noz?m?g?kajiem mazumtirdzniec?bas un pat?r?t?ju

organiz?cij?m, veikaliem pak?peniski ?? gada laik? tom?r ir j?ievie? cenu

birkas, kur?s preces v?rt?ba izteikta gan eiro, gan nacion?laj? val?t?.

Div?j?d?s cenas tiek v?rt?tas k? pirmais solis uz cenu caursp?d?gumu

Eiropas Savien?b?. T?d? veid? l?dz 2002. gadam, kad eiro ieg?s taust?mu

apveidu, pat?r?t?ji b?s jau apradu?i ar jauno val?tu.

Tom?r iepriek?min?t? vieno?an?s ir br?vpr?t?ga, un, k? liecina

Be??ijas pat?r?t?ju asoci?cijas Test Achats aptauja, cenu at??ir?bas

Eiropas Savien?bas valst?s ?autu veikaliem izvair?gi iztur?ties attiec?b?

uz div?j?d?m cenu birk?m. K?d?? gan fran?u elektronikas tirgot?jam

vajadz?tu uzskat?mi par?d?t cenu precei, kura pavisam net?lu kaimi?os Ц

V?cij? Ц maks? par 40% l?t?k?

Lai nu k?, liel?kie zaud?t?ji ?ai sp?l? var?tu b?t pat?r?t?ji.

Aptaujas liecina, ka Lielbrit?nija ir visd?rg?k? valsts Eiropas Savien?b?.

Tas liek dom?t, ka britu mazumtirgot?jiem ir pietiekams iemesls novilcin?t

cenu par?d??anu eiro, cik ilgi vien tas iesp?jams.

Ja Latvija perspekt?v? pievienosies Eiropas Savien?bai un dom?s par

eiro ievie?anu, ?is aspekts var?tu b?t viens no veicino?ajiem iemesliem,

kas pamudin?tu Latviju iz??irties par labu eiro.

*Materi?li ?emti no УDienas BiznessФ un Internet

Stabila nauda

Cenu stabilit?tei V?cij? ir bijusi ?pa?i liela noz?me s?kot jau no

gadsimta s?kuma. Tikai tad, ja eiro b?s tikpat stabils, cik v?cu marka, b?s

iesp?jams p?rliecin?t v?cie?us par EMS priek?roc?b?m. Lai to sasniegtu,

svar?gi noteikumi tika uzst?d?ti M?strihtas l?guma sarun?s:

. Striktu konver?ences krit?riju formul?jums, kas rad?ts, lai nodro?in?tu

tikai stabilu valstu piedal??anos monet?raj? savien?b?

. Neatkar?ga Eiropas Centr?l?s Bankas monet?r? politika, kuras m?r?is ir

cenu stabilit?te. ECB strukt?ra un t?s m?r?i da??ji aizg?ti no V?cijas

Bundesbank.

. Bud?eta discipl?nu stabiliz?jo?ie likumi publiskaj? sektor?, lai stabilu

monet?ro politiku nevar iedrag?t k??daina fisk?l? politika.

?iem trim p?l?riem vajadz?tu nodro?in?t eiro stabilit?ti. Protams,

stabilit?te nevar b?t garant?ta Ц ne ?odienas nacion?laj?m val?t?m, ne ar?

eiro. Fakts, ka liel?k? da?a V?cijas ES partneru ir piedz?voju?i cenu

kr?zes un lielus infl?cijas pieaugumus pag?tn? un tik un t? att?st?ju??s

par ekonomiski stabil?m valst?m, piel?dzin?m?m V?cijai ir svar?g?ks

stabilit?tes nodro?in??anai EMS nek? l?guma formul?jums. Vid?j? ES

infl?cija 1996. gad? bija 2,5% - tikai par vienu procentu augst?k, nek?

V?cij? (1,5%). Se?u valstu grupai, kur?m bija visliel?k?s izredzes iek??t

EMS pirmaj? k?rt?, ?? infl?cija bija pat 1,9% 1996. gad?.

Val?tas v?rt?ba attiec?b? pret cit?m val?t?m bie?i tiek noteikta p?c

infl?cijas l?knes virz?bas un infl?cijas perspekt?vas attiec?b? ar cit?m

valst?m. Izskat?s, ka eiro b?s relat?vi stipra val?ta, piem?ram, pret

dol?ru. Bailes, ka eiro k??s par v?j?ku val?tu, ja EMS pievienosies

Dienvideiropas valstis ir nepamatotas. ??m valst?m b?s j?padara savas

finansu instit?cijas un sava ekonomika efekt?va, pirms t?s iest?sies EMS.

1999. gada 1. janv?r? neatgriezenisks apmai?as kurss starp eiro un

guldeni tika ofici?li nolemts, balstoties un apmai?as kursu starp ekiju un

guldeni p?d?j? t? past?v??anas dien? 1998. gada decembr?. Anal?ti?i pie?em,

ka eiro pirktsp?ja b?s tikpat liela, cik gulde?a pirktsp?ja, t?d??, ka

visas cenas tiks p?rr??in?tas, lietojot ?o ofici?lo apmai?as kursu.

Turkl?t, lai nodro?in?tu eiro stabilit?ti liel?kos laika posmos, M?strihtas

l?gum? ietverti da?i panti:

. Valstij j?izpilda zin?mi Уkonver?ences krit?rijiФ, pirms t? var iest?ties

EMS. Viens no ?iem krit?rijiem attiecas uz infl?ciju Ц t? nedr?kst

p?rsniegt triju valstu ar viszem?kaj?m infl?cij?m vid?jo infl?ciju par

vair?k, nek? 1,5%. Valstis ar augst?ku infl?ciju netiks uz?emtas EMS.

. Eiropas Centr?l?s Bankas (ECB) galvenais uzdevums ir sasniegt cenu

stabilit?ti, kas ir visp?r?gi defin?ta k? infl?cija starp 0% un 2%.

Turkl?t ECB b?s piln?gi neatkar?ga, t?d?j?di nepiesaist?ta politiskaj?m

amb?cij?m. ?is ir aizg?ts no V?cijas un N?derlandes centr?lo banku

veiksm?gas p?d?jo gadu darb?bas. Un ??das politikas, kuras m?r?is ir zema

infl?cija, izn?kums ir cieta un stabila val?ta.

*Materi?li ?emti no УDeutsche Bank ResearchФ un УEuroview 2Ф

Samazin?sies val?tu risks.

Ievie?ot eiro, kas EMS dal?bvalstu at??ir?g?s val?tas sakopos vien?,

vienot? val?t?, samazin?sies ar? val?tu risks. Komp?nij?m b?s dro??k

darboties ar eiro, nebaidoties no neparedz?t?m, strauj?m t? kursa

sv?rst?b?m, nek? darboties ar vair?k?m nacion?laj?m val?t?m, no kur?m

ikviena var k??t nestabila. Tas, nenoliedzami pal?dz?s veiksm?g?k un ?tr?k

att?st?ties ?o valstu ekonomikai, jo neb?s ta?u vairs ?? val?tu riska, kas,

iesp?jami, attur k?du firmu no val?tu oper?cij?m. Val?tu riska

samazin??an?s piesaist?s ar? vair?k t?ristus, kas ce?o pa Eiropu.

Pa?reiz?j? situ?cij?, izbraucot cauri Eiropai un katr? valst? konvert?jot

val?tu, beig?s ?? nauda ir zaud?jusi 30% no savas s?kotn?j?s v?rt?bas. Ja

t? vairs neb?s un Eirop? b?s viena, vienota val?tas sist?ma, tas padar?s

Eiropu par izdev?g?ku ce?ojumu galam?r?i, k? ar?, vienot? tirgus ietekm?

rad?sies ar? vair?k maks?tsp?j?go klientu, kas var?s at?auties ce?ot.

Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to

vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp?.

Ievie?ot vienotu val?tu vis? Eiropas Savien?b?, t?s dal?bvalstu tirgi

neizb?gami apvienosies vien? liel? Eiropas tirg?. ??s tirgus noteikti dos

ar? jaunas darbavietas, k? ar? ?? tirgus apvieno?an?s veicin?s ar? ?rzemju

invest?ciju iepl??anu, kuru agr?k, iesp?jams, kav?ja p?rlieku lielie

zaud?jumi, kas saist?j?s ar val?tas konvert?ciju starp to nacion?laj?m

val?t?m. Ar?, piem?ram, Latvijai b?s vienk?r??k nor??in?ties ar Eiropas

Savien?bas valst?m, ja t?s lietos vienu val?tu, nevis vair?kas atsevi??as.

L?dz ar eiro ievie?anu Latvijas uz??m?jiem b?s vienk?r??k k?rtot

dar?jumus ar da??du Eiropas Savien?bas valstu partneriem, jo tos var?s

veikt vien? val?t?. Eiro ievie?ana var pa?trin?t Eiropas tautsaimniec?bas

att?st?bu, t? palielinot ar? Latvijas iesp?jas eksport?t savu produkciju un

veicinot valsts saimniecisko izaugsmi un stabilit?ti, teikts Latvijas

Bankas inform?cij? par Eiropas Savien?bas vienoto val?tu eiro. Tom?r

tuv?kaj? laik? nav paredzama lata piesaiste tam.

Bankas speci?listi nor?da, ka t?pat k? cit?m neliel?m valst?m ar

atv?rtu tautsaimniec?bu un akt?vu ?r?jo tirdzniec?bu Latvijai ir svar?gi

nodro?in?t savas nacion?l?s val?tas stabilit?ti pret galveno tirdzniec?bas

partneru val?t?m. Latvijas liel?k? tirdzniec?bas partnere ir Eiropas

Savien?ba, tom?r Latvijas uz??m?ji ar saviem ?rzemju pas?t?t?jiem un

pieg?d?t?jiem liel?koties nor??in?s ASV dol?ros.

УIesp?jams, ka jaun? val?ta aizvien bie??k tiks lietota tirdzniec?bas

dar?jumos, t?d?? lata piesaiste eiro ar laiku var k??t izdev?ga. Tas b?tu

ar? saprotams priek?darbs Latvijas ce?? uz Eiropas Savien?bu. Tom?r lata

piesaistes mai?a nav paredzama tuv?kaj? n?kotn? un Latvijas Banka vispirms

izv?rt?s ??da so?a nepiecie?am?bu,Ф teikts centr?l?s bankas inform?cij?.

T?ristiem b?s iesp?ja nov?rt?t pre?u cenas gan sav?, gan ar? cit?s

Eiropas valst?s, bet cilv?kiem b?s no jauna j?veido un j?p?rveido sava

ierast? doktr?na par cenu sam?riem Ц kas ir d?rgs, kas ir l?ts.

Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru.

Jauno eiro zonu var sal?dzin?t ar visiem jau labi paz?stamo un sevi

pier?d?ju?o dol?ra zonu. Bet tagad, l?dz ar eiro ievie?anu ?aj? eiro zon?

pats eiro var?tu ie?emt dol?ra l?dz?in?jo poz?ciju. Vair?kums Eiropas

uz??m?ju prognoz?, ka eiro ie?ems ASV dol?ra vietu starptautiskajos

nor??inos 20 gadus p?c t? ievie?anas. Par to liecina soci?lo p?t?jumu

a?ent?ras sar?kot? aptauja, kur? piedal?j?s liel?ko Eiropas komp?niju

vad?t?ji.

Visoptimistisk?k noska?oti bija be??u uz??m?ji Ц 51% no vi?iem

uzskata, ka eiro iekaros dol?ra vietu jau p?c 10 gadiem. L?dz?gu viedokli

izteiku?i 47 procenti un 45 procenti sp??u un n?derlandie?u biznesme?u.

Toties vispesimistisk?k noska?otie bija Lielbrit?nijas uz??m?ji Ц 53

procenti aptauj?to britu firmu vad?t?ju visp?r ap?aub?ja, vai Eiropas

kop?jai val?tai jebkad izdosies nomain?t dol?ru.

P?c aptaujas datiem, 44% respondentu dom?, ka eiro ievie?ana dos

finansi?lu labumu vi?u vad?taj?m komp?nij?m jau 1999. gad?, 51% uzskata, ka

kop?j?s val?tas ievie?anu vi?u komp?niju finansi?los rezult?tus neietekm?s,

bet p?r?jie pieci procenti uzskata, ka eiro firmu darb?bu ietekm?s

negat?vi.

P?reja uz vienotu val?tu Eiropas Savien?bu v?l vair?k ir

nostiprin?jusi k? vienotu ekonomisku zonu. K?da t? ir sal?dzin?jum? ar

div?m cit?m sp?c?g?kaj?m ekonomiskaj?m zon?m pasaul? Ц ASV un Jap?nu? M?s

varam redz?t, ka eiro zona t?s b?tisk?kajos r?d?t?jos nemaz neatpaliek no

dol?ra zonas un var izr?d?ties dol?ram nopietns konkurents c??? par

valdo??s val?tas lomu pasaul?.

| |Eiro zona |ASV |Jap?na |

|Kop?j? plat?ba (1000 km2) |2364 |9373 | 378 |

|Iedz?vot?ji (milj., 1998.) |292 |270 |127 |

|IKP (1998., mljrd. ekiju) |5774 |7592 |3327 |

|Infl?cija (% 11.98./11.97.) |0,9 |1,5 |0,8 |

|Valsts bud?eta defic?ts 1997. (% no |-2,5 |-0,3 |-3,4 |

|IKP) |74,5 |61,5 |86,7 |

|Valsts par?ds 1997 (% no IKP) |760,8 |606,3 |371,3 |

|Eksports (1997., mljrd. ekiju) |671,4 |792,4 |298,6 |

|Imports (1997., mljrd. ekiju) |89,4 |-186,1 |72,7 |

|Tirdzniec?bas bilance (1997., mljrd. |10,8 |4,5 |4,3 |

|ekiju) |3190,9 |9679,7 |3300,9 |

|Bezdarba l?menis (10.98., %) | | | |

|Tirgus kapitaliz?cija (10.98., mljrd.| | | |

|ekiju) | | | |

*Materi?li ?emti no УDienas BiznessФ un Internet.

Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt

politisk?s un ekonomisk?s reformas.

Pa?laik Austrumeirop? un ar? Centr?leirop? ir diezgan daudz t?du

valstu, kuras izteiku?as v?l??anos un uzst?d?ju?as sev par m?r?i

iek?au?anos Eiropas Savien?b? Ц kaut vai Baltijas valstis, Polija, ?ehija,

Ung?rija, k? ar? v?l daudzas citas. Un n?kotn? ?o valstu skaits var?tu v?l

palielin?ties. ??m valst?m, redzot k?das iesp?jas pied?v? vienotais tirgus

un vienot? val?ta var ar? rasties v?l??an?s iek?auties EMS un pie?emt ?o

val?tu, jo to var izdar?t ar? nesast?vot ES.

Ar? Latvijas Bankas prezidents Einars Rep?e nesen intervij? BBC

pazi?ojis, ka Latvija var?tu atteikties no savas nacion?l?s val?tas Ц lata

Ц un ieviest eiro v?l pirms iest??an?s Eiropas Savien?b?, bet Latvijas

Banka iepriek? pazi?oja, ka pirms 2000. gada neizskat?s iesp?ju nomain?t

lata piesaisti SDR val?tu grozam pret eiro.

K? izteicies Latvijas Bankas viceprezidents Ilm?rs Rim?evics, Latvija

pa?laik ir ?oti izdev?g? situ?cij?, kad iesp?jams nov?rot eiro ievie?anu

EMS valst?s. Mums ir iesp?jams nov?rot t? ietekmi uz da??diem finansu

sektoriem, noteikt tos optim?los r?d?t?jus m?su ekonomik?, kas b?tu

vajadz?gi veiksm?gai eiro ievie?anai.

Un ?aj? izdev?gaj? situ?cij? neesam tikai m?s vien Ц ar? vis?m cit?m

valst?m ir iesp?ja nov?rot ?o procesu un m?c?ties no to pielaistaj?m

k??d?m. ?is, un ar? m?r?is iek?auties kop?j? tirg? mudin?s Centr?leiropas

un Austrumeiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt ekonomisk?s un

finansi?l?s reformas, lai t?s atbilstu EMS krit?rijiem, t? sauktaj?m

M?strihtas pras?b?m:

1. Valsts bud?eta defic?ts nedr?kst p?rsniegt tr?s procentus no bruto

iek??j? kopprodukta.

2. Valsts par?diem noteikta 60 procentu robe?a no bruto iek??j?

kopprodukta, kas j?iev?ro gan aiz?emoties, gan aizdodot.

3. Infl?cijas apm?rs nedr?kst p?rsniegt 1,5 procentu l?meni sal?dzin?jum?

ar vid?j?m cenu l?me?a sv?rst?b?m trij?s stabil?ko cenu valst?s.

4. Ilgtermi?a procentu likmes nedr?kst p?rsniegt attiec?go vid?jo r?d?t?ju

trij?s Eiropas Savien?bas valst?s ar viszem?kaj?m procentu likm?m vair?k

k? par diviem procentiem.

5. Val?tai bez devalv?cijas j?atrodas br?v? apgroz?b? Eiropas val?tas

sist?m? vismaz divus gadus.

*Materi?li ?emti no УDienas BiznessФ

Samazin?sies procentu likmes.

Lielais, vienotais Eiropas tirgus, ko rad?s eiro ien?k?ana, ietekm?s

ar? konkurenci un cenas Ц konkurence palielin?sies Ц to rad?s katras

atsevi???s EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?u izzu?ana, ?rzemju

kapit?la un jaunu firmu iepl??ana; bet, p?c anal?ti?u dom?m, cenas

samazin?sies Ц ?is seko iepriek?min?tajam. Palielin?sies ar? banku

konkurence, kur? lab?kus rezult?tus g?s t? banka, kas pied?v?s izdev?g?kos

kred?t?em?anas un depoz?tu noteikumus. ?is, savuk?rt, rad?s procentu likmju

samazin??anos. Otrs iemesls ?im ir ar? tas, ka b?s tikai viena val?ta,

nevis vair?kas.

Procentu likmju samazin??an?s, savuk?rt, noved?s pie veiksm?g?kas

lauksaimniec?bas un priv?t? sektora att?st?bas, jo lauksaimniekiem un

priv?tuz??m?jiem tiks nodro?in?ti izdev?g?ki kred?t?em?anas noteikumi; ?is

veicin?s dz?ves l?me?a pieaugumu.

Lai gan pati Eiropas centr?l? banka (ECB), pret?ji V?cijas

aicin?jumiem, atst?ja nemain?gu refinans??anas b?zes likmi, kas pa?laik ir

tr?s procenti. ECB s?d? 18. febru?r? V?cijas finansu ministrs Oskars

Lafont?ns atk?rtoti aicin?jis samazin?t procentu likmes, par iemeslu ??dai

nepiecie?am?bai minot ekonomisk?s lejupsl?des paz?mes ES valst?s un augsto

bezdarba l?meni. Likmju samazin??anas pretinieki uzskata, ka likmju

samazin??ana var?tu nov?jin?t Eiropas kop?jo val?tu Ц eiro.

*Materi?li ?emti no УDienas BiznessФ

Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis Ц val?tas mai?a c??ai pret naudas

atmazg??anu.

Lai ar? eiro ievie?ana dar?tu galu t?ristu nedien?m mainot val?tas, ??

val?tas mai?a tom?r ir noz?m?gs ierocis c??ai ar net?r?s naudas

atmazg??anu. K? izteicies Be??ijas val?tas mai?as oper?ciju asoci?cijas

prezidents ?vs Deklerks, Уval?tas mai?as biroji ir lab?kie tieslietu

sist?mas pal?gi c??? pret net?r?s naudas legaliz??anu. Vis?s Eiropas

Savien?bas valst?s darbojas sist?ma, kad person?m, kas v?l?s noguld?t

bank?s Уaizdom?giФ lielas naudas summas vai m??in?t to samain?t naudas

mai?as birojos, j?nor?da sava identit?te. K? zi?o Be??ijas Vald?bas finansu

inform?cijas datu apstr?des vien?ba, laika posm? starp 1997. gada j?niju un

1998. gada novembri da??das finansu instit?cijas, tai skait? ar? bankas un

val?tas mai?as biroji, ir zi?oju?as par vair?k nek? 12 t?ksto?iem aizdom?gu

dar?jumu. Piecu past?v??anas gadu laik? ??s vien?bas ir iesniegu?as ties?

1645 krimin?llietu dosj? par naudas atmazg??anu, kuru kop?j? summa ir

nepilni ?etri miljardi eiro. T?d??, ievie?ot eiro tiks zaud?ta viena no

efekt?v?kaj?m metod?m c??? pret korupciju. Holandes narkotiku tirgo?i savas

preces pieg?d? liel?kajai da?ai Eiropas. Pirc?ji V?cij? vai Francij?

nor??in?s sav? nacion?laj? val?t?. P?c tam ?? nauda tiek konvert?ta

Holandes gulde?os. P?c kop?j?s val?tas ievie?anas vi?iem ?? mai?a vairs

neb?s vajadz?ga, t?tad, likumsargiem b?s gr?t?m c?n?ties pret ??d?m un

taml?dz?g?m par?d?b?m.

Un naudas atmazg??ana nav vien?g? krimin?l? darb?ba, kas ieg?s no

eiro ievie?anas. Val?ta, kas darbosies vis? Eirop? un kuras bankno?u

pamatv?rt?ba b?s pietiekami augsta b?s pievilc?ga ar? val?tas viltot?jiem.

?pa?i naudas vilto?anu veicin?s fakts, ka sabiedr?ba v?l nav paz?stama ar

jauno val?tu. Turkl?t jaun? val?ta b?s viegli p?rvad?jama, jo bankno?u

liel?s nomin?lv?rt?bas d?? t? neaiz?ems daudz vietas.

Tom?r past?v ar? faktors, kas krimin?lajiem elementiem b?s

nelabv?l?gs, proti, divu m?ne?u laik? visa nacion?l? val?ta b?s j?konvert?

eiro Ц ?aj? laik? noziedzniekiem b?s j?atbr?vojas no val?tas, kas n?kotn?

neb?s vairs der?ga. Lielu naudas summu konvert??ana var izrais?t aizdomas

banku darbiniekos, kuri par ??d?m oper?cij?m zi?os policijai.

*Materi?li ?emti no УNeatkar?g?s r?ta av?zesФ

Eiropa paliks kosmopol?tiska Ц УVal?ta Ц t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik

viegli nomain?t valodu.Ф

Daudz?m taut?m to nacion?l?s val?tas nav tikai nauda vien Ц tie ir

sasniegumi, nacion?lais lepnums. K? piem?ram V?cijas marka Ц tas ir k?

atg?din?jums v?cie?iem par veiksm?gaj?m ekonomiskaj?m reform?m, kas tai

pal?dz?ja no kara gruve?iem atkal izaugt par ekonomiski att?st?tu, stabilu

valsti. Bet, p?c eiro ievie?anas, v?cu marka uz visiem laikiem paliks tikai

k? ciparu kombin?cija 1,96 Ц t?s fiks?tais kurss pret eiro.

Ievie?ot eiro Eiropa nenoliedzami paliks kosmopol?tisk?ka,

integr?t?ka, vien?d?ka. Tas atkal ir izteikts drauds mazo tautu nacion?lo

identit??u saglab??anai Ц vai t?s nepazud?s lielo tautu vid?? Nacion?l?s

val?tas tom?r ir un paliek veicino?s faktors nacion?lo identit??u

saglab??an?

Ar to jau ar? da??das tautas ir interesantas, ka t?s ir at??ir?gas.

Vienotas val?tas ievie?anu var uzskat?t par m??in?jumu Eiropas tautas

novien?dot, padar?t l?dz?g?kas, bet vai tas ir pozit?vi? No ekonomisk?

viedok?a Ц j?, bet ?im jaut?jumam v?l past?v ta?u ar? v?l mor?l? puse,

psiholo?isk? puse. Vai Eiropas iedz?vot?ji grib?s tapt vien?doti. P?t?jumi

r?da, ka tikai 53% Eiropas iedz?vot?ju ir par eiro ievie?anu. J?,

teor?tiski t? ir liel?k? da?a, ta?u tie cilv?ki, kas ir pret to, sast?da

gandr?z tikpat lielu skaitu, k? tie, kas ir par.

Ar? Latvijas iedz?vot?ju priek?? b?s izv?le Ц atbalst?t, vai

neatbalst?t eiro ievie?anu ja, es v?lreiz atk?rtoju Ц ja Latvija tiks

uzaicin?ta iest?ties un iest?sies Eiropas Savien?b?. t?p?c ?? iesp?ja ir

pamat?gi j?apsver un visi par un pret Ц r?p?gi j?izv?rt?, jo, nenoliedzami,

eiro ievie?ana, respekt?vi, zin?m? m?r? Eiropas tautu vien?do?ana, ir

drauds ar? t?das mazas tautas, k? latvie?i, nacion?l?s identit?tes un

mentalit?tes saglab??anai.

Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika.

Lai gan Eiropas jaun?s val?tas ievie?anas piekrit?ji cer, ka eiro

pozit?v? ietekme izplat?sies ?rpus Eiropas kontinenta, sasniedzot ASV un

citas pasaules da?as, monet?r?s savien?bas pretinieki br?din?ju?i, ka eiro

projekta neveiksmes gad?jum? ciet?s visas pasaules ekonomika.

Ja eiro pret ASV dol?ru p?rm?r?gi nostiprin?tos, tas veicin?tu

glob?lo investoru aizie?anu no ASV finansu tirgiem un izrais?tu aizdevuma

procentu likmju k?pumu Amerik?. Savuk?rt, ja eiro kurss pret ASV dol?ru

strauji kristos, tas negat?vi iespaidotu ASV eksport?t?jus, kuriem b?tu

j?konkur? ar l?t?k?m prec?m Eirop?.

Tom?r visslikt?kais variants b?tu, ja, ja kr?ze izrais?tos vis? eiro

sist?m?. Ja k?da no 11 Eiropas monet?r?s savien?bas (EMS) dal?bvalst?m

nevar?tu izpild?t ekonomiskos nosac?jumus, kas tai noteikti, iest?joties

EMS, t? b?tu spiesta izst?ties no ??s sist?mas. Tas savuk?rt izrais?tu

finansi?lus satricin?jumus Eirop? un v?l vair?k saasin?tu t? jau smago

bezdarba probl?mu Eirop?. Bet, M?strihtas l?gums nemaz nedod EMS valst?m

iesp?ju izst?ties no monet?r?s savien?bas. Iest??an?s EMS un eiro ievie?ana

tiek uzskat?ti par neatgriezeniskiem so?iem. Dal?bvalstij neb?s iesp?jams

v?l?ties aiziet, jo tas nor?d?tu uz nopietn?m nesaska??m Eiropas Savien?b?.

No t? var?tu celties negat?va ietekme uz finansi?lajiem tirgiem, kas

novestu pie eiro v?jin??anas.

ASV vald?bas amatpersonas vair?kk?rt izteiku?as atbalstu Eiropas

kop?j?s val?tas ievie?anai. ФStipra un stabila Eiropa ar atv?rtiem tirgiem

un sp?c?gu pieaugumu ir nepiecie?ama Amerikai un visai p?r?jai pasaulei,Ф

pazi?ojis ASV prezidents Bils Klintons.

ASV p?rst?vji paudu?i uzskatu, ka vienota val?ta l?dz?in?jo 11 valstu

viet? ?aus ASV komp?nij?m viegl?k p?rdot savu produkciju 290 miljoniem

pat?r?t?ju Eirop?. Turkl?t, ja eiro dos cer?to ekonomisk? pieauguma efektu,

palielin?sies iesp?ja, ka Eiropas iedz?vot?ji ieg?d?sies Amerik? ra?oto

produkciju. УT? ir lieliska tirgus iesp?ja, ?pa?i maz?k?m komp?nij?m, kur?m

b?s j?veic maz?k dar?jumu ar val?t?m. Pat?r?t?ji Eirop? var?s viegli

sal?dzin?t cenas, un tas pal?dz?s ASV firm?m, kuras ir konkur?tsp?j?gas,Ф

sac?ja ASV Tirdzniec?bas pal?tas Eiropas lietu noda?as vad?t?js Vulfs

Brukmans.

*Materi?li ?emti no УDienas BiznessФ un УDeutsche Bank ResearchФ

Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku.

Eiro ievie?anas pl?n? ietverta ar? neatkar?gas Eiropas Centr?l?s

bankas izveido?ana, kuras rok?s b?s nodotas oper?cijas ar eiro. Tas

galvenais uzdevums b?s nodro?in?t eiro stabilit?ti. Tas noz?m?, ka Eiropas

monet?r?s savien?bas dal?bvalsts vairs pati nesp?s kontrol?t savu iek??jo

monet?ro politiku Ц to dar?s Eiropas Centr?l? banka. To var?tu ar? uzskat?t

par zin?mu suverenit?tes, neatkar?bas zaud??anu, non?k?anu k?da augst?ka

sp?ka atkar?b?. Un past?v ta?u ar? iesp?jas, ka tiks pie?emti k?das

attiec?gas valsts ekonomiku graujo?i l?mumi, un ?? valsts neb?s sp?j?ga

pretoties, jo t? savas monet?r?s politikas p?rraudz?bu uztic?jusi ECB.

Lai nu k?, bet liel?kais zaud?jums, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir

nacion?l?s val?tas zudums. Katrai valstij tom?r bija sava val?ta, un nereti

p?c t?m ar? sprieda par pa?u valsti, piem. Amerika Ц stipra k? dol?rs.

Tagad, kad liel?kajai da?ai Eiropas valstu b?s viena un t? pati val?ta, vai

katra ?? valsts nepaliks aizvien bezpersonisk?ka?

K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a?

Cer?bas, ka b?s milz?gs labums no liel? caursp?d?guma, konkurences un

efektivit?tes, izr?d?ju??s stipri p?rsp?l?tas. Eiropas iek??j?s cenas

atspogu?o divus faktus: pirmk?rt, cenas, t?pat k? politika, ir lok?la

par?d?ba, un otrk?rt, cenu at??ir?bas liel? m?r? ir ilgu antikonkurences un

mazumtirdzniec?bas konkurences ierobe?o?anas trad?ciju rezult?ts Ц t?

Rudijs Dornbu?s, Masa??setsas Tehnolo?isk? instit?ta ekonomikas profesors,

biju?ais SVF un Pasaules Bankas galvenais ekonomiskais padomnieks.

Protams, p?c vienot?s val?tas ievie?anas var sagaid?t ieguvumus no

oper?ciju izmaksu samazin??an?s, ta?u tas nenotiks uzreiz, bet p?c da?iem

gadiem, kad re?li nauda non?ks apgroz?b?.

Vai eiro pal?dz?s atrisin?t bezdarba probl?mu? Protams, eiro

ievie?ana dos jaunas darbavietas, jo b?s ta?u j?apm?ca speci?listi; eiro

ievie?anai seko ar? t?da par?d?ba, k? lielo uz??mumu apvieno?an?s, bet visu

bezdarba probl?mu eiro ievie?ana neatrisina. Sagaid?ma liel?ka stabilit?te

finansu perif?rij?s, un t?s rezult?t? ar? strauj?ki pieauguma tempi, kas

zin?m? m?r? ar? sekm? probl?mas risin?jumu. Ta?u galvenais ir tas, ka ??s

probl?mas risin?jums noz?m? v?l liel?ku ekonomisko pieaugumu un radik?lu

barjeru likvid??anu, kas trauc? darba tirgum rad?t jaunas darba vietas, bet

cilv?kiem tikt pie darba.

Tas, ko eiro patie??m dos Eiropai ir finansu deregul?cijas (gan

nacion?l?s, gan starpnacion?l?s) nostiprin??ana, kas izveido pla?u un dzi?u

kapit?la tirgu. Eiropa no vec?s sadrumstalot?s finansu strukt?ras, kuras

pamat? ir bankas, p?riet uz amerik??u tipa kapit?la tirgu, kur l?dzek?i

atrodas priv?tpersonu rok?s un komp?nijas izlai? v?rtspap?rus un akcijas,

kur izdevumi starpniekiem ir nenoz?m?gi, un tiek ?stenota stingra kontrole

p?r komp?niju p?rvaldi. No t? Eiropas komp?nijas tikai ieg?s, un t? b?s

visliel?k? piepras?juma ietekme, k?du mums n?cies pieredz?t.

Finansu deregul?cija dod iesp?ju izmantot finansu tehnolo?iju.

Turkl?t finansu deregul?cija un iek??jie tirgus pas?kumi paver daudz

liel?kas iesp?jas oper?cij?m ?rzem?s. Eiro vainago ??s tendences, dodot t?m

pla?u v?rienu, samazinot kapit?la cenas, kas rada labv?l?gus apst?k?us

daudz pla??kai dal?bnieku kategorijai.

Eiro noder?jis It?lijas, Sp?nijas un pat Francijas makroekonomiskai

Уatbru?o?anaiФ. Vienot? val?ta padara ??s valstis dro?as investoriem, tas

atspogu?ojas daudz zem?k?s procentu likm?s un augst?k? pieauguma temp?;

dividendes par risku samazin?s, jo ??m valst?m vairs nav centr?lo banku vai

nacion?lo val?tu apmai?as kursu da??d?m sp?l?t?m.

Makroekonomika k? viet?j? iniciat?va vairs nav darba k?rt?b?, un t?

ir ?oti laba zi?a pasaulei, kur? investori tik tikko pasp?j aizb?gt ikreiz,

kad Banca dТItalia s?k ?stenot Уneatkar?gu naudas politikuФ. ?aj? zi?? eiro

ir ?oti moderns jaunievedums, kas ir labi piel?gots dzi?i integr?tam

starptautisk? kapit?la tirgum.

Ko atliek dar?t perif?rijas valst?m? Vair?k integr?ta Eiropa un

augst?ki pieauguma tempi, protams, ir laba lieta, ta?u tas nav nekas

?rk?rt?js. Protams, galven? m?c?ba perif?rijai ir ??da: vis?s valst?s,

iz?emot visliel?k?s, nacion?l? naudas politika Ц t? ir pag?tne. Centr?laj?m

bank?m ar to amatieru politiku, kuras dom?, ka v?l var realiz?t il?ziju par

Уsavu nauduФ, vairs nav vietas.

Nacion?l? val?ta ir d?rgs prieks, un tie?i t?d?? It?lija un Francija

atteic?s no sav?m val?t?m. Nacion?l? val?ta ierobe?o, un par neatkar?bas

il?ziju gadu no gada j?maks?. Meksika un Polija nevar noteikt zem?kas

diskonta likmes nek? ASV un V?cija, un par non?k?ana l?dz tik zemiem

r?d?t?jiem t?m b?tu liela veiksme. Naudas suverenit?te m?sdien?s noz?m?

tikai vienu Ц t?s ir ties?bas pieder?t sliktai naudai.

K? gan lai ??s periferi?l?s valstis atbr?vojas no v?sturisk? l?sta Ц

Centr?l?s bankas un nacion?l?s val?tas, kuru ??s valstis sev rad?ju?as?

Tikai sekojot Argent?nas vai It?lijas piem?ram: atsakoties no nacion?l?s

naudas politikas un izveidojot stingrus sakarus par pasaules l?me?a val?tu.

Austrumeiropas , kas tik izmis?gi v?las iek?auties ES un att?st?t?s

pasaules da??, politikai tagad ir j?b?t nep?rprotamai Ц dar?t to pa?u, ko

citi. Bet tas noz?m? val?tas komiteju izveidi un nacion?lo val?tu

piestiprin??anu eiro. Savuk?rt Lat??amerikai j?p?rtrauc dot bezgal?gus

sol?jumus ne?stenot jaunu devalv?ciju un beidzot j?tiek ?r? no haosa un

j?piesaist?s dol?ram.

Gan priv?tpersonas, gan starptautiskie kapit?la tirgi redz, kas

notiek cit?s valst?s, un izdara savu izv?li, neskatoties uz robe??m, kas

nav savienojamas ar nacion?lo finansu neatkar?bu. Apgalvojumi, ka Centr?l?s

bankas (piem., Meksik? vai Polij?) tagad ?steno daudz lab?ku politiku nav

iemesls, lai samierin?tos ar daudz augst?ku risku. Eiro par?d??an?s

m?c?bstunda ir ??da: lai ieg?tu patie??m labu val?tu , ir j?izmanto

politiskais kapit?ls.

T?tad ar? anal?ti?i atz?st, ka Austrumeiropas valstu ce?? uz Eiropas

Savien?bu svar?gs solis ir nacion?lo val?tu piesaiste eiro un p?c tam to

nomai?a pret eiro.

Eiro ir veicin?jis pieaugumu bir??s. Tas ir veicin?jis aktivit?tes un

akciju cenu pieaugumu Eiropas fondu tirgos, pazi?ojis Mil?nas akciju bir?as

vad?t?js Stefans Preda.

P?c vi?a v?rdiem, eiro ievie?ana Уizrais?ja ?oti lielas korekcijas

v?rtspap?ru portfe?os vis? pasaul?Ф un stimul?ja investorus ieguld?t

invest?cijas akciju tirgos. Jaun?, kop?j? val?ta piesaista da?u ?o

invest?ciju proporcion?li eiro ekonomisk?s zonas noz?mei pasaules

ekonomik?.Ф

Pasaules iepaz?stin??ana ar eiro, ievie?ot to neskaidras naudas

nor??inos kop? 1999. gada 1. janv?ra norit?jusi veiksm?g?k, nek? cer?ts,

t?d?? tiek apspriestas iesp?jas ieviest eiro skaidras naudas apr??inos jau

agr?k par paredz?to 2002. gada 1. janv?ri. Eiro ir iesp?jams laist

apgroz?b? pirms 2002. gada, ja ??du soli vienbals?gi atbalst?tu 11

eirozonas valstu vad?bas, pazi?ojis Eiropas Savien?bas komis?rs monet?rajos

jaut?jumos ?vs Tibalds de Silg?.

Ja visas eirozonas valstis v?las main?t termi?u eiro ievie?anai

apgroz?b?, Eiropas Komisija nekav?joties inici?s nepiecie?amos likum?gos

so?us un izvirz?s ??du priek?likumu. Ja eirozonas valstis izr?d?s

pietiekami lielu politisko v?lmi, Eiropas Savien?bas valstu finansu

ministri var veikt izmai?as apstiprin?taj? eiro ievie?anas grafik? da?u

m?ne?u laik?, zi?oja de Silg?.

Ar? citi Eiropas ietekm?g?kie politi?i un ekonomisti uzskata, ka eiro

var?tu ieviest apgroz?b? pirms pl?not? termi?a. P?d?j? laik? aizvien bie??k

izskan aicin?jumi kop?jo val?tu ieviest apgroz?b? 2001. vaipat jau 2000.

gad?. Eirozonas valst?m nav nepiecie?ami tr?s gadi, lai sagatavotos

oper?cij?m ar skaidru naudu. Piln?gi pietiekami b?tu ar vienu gadu, uzskata

Deutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.

*Materi?li ?emti no УDeutsche Bank ResearchФ un УDienas biznessФ

Latvija un eiro.

Latvijas Banka nesteigsies latu cie??k piesaist?t eiro, un,

visticam?k, nogaid?s da?us gadus, iekams lems par lata tagad?j?s piesaistes

(SDR groza) main??anu Ц t? Ein?rs Rep?e.

LB val?tas departamenta priek?nieks Roberts Grava teica: УSprie?ot p?c

r?d?t?jiem, lats dr?z?k ir p?r?k zemu nov?rt?ts, it sevi??i, ja izmanto

pirktsp?jas parit?tes m?rauklu. Nav ieteicams gaid?t lata devalv?ciju.

R. Grava piebilda, ka lata cie??ka saist?ba ar eiro ir neizb?gama, jo

n?kamgad no SDR piecu val?tu grozu sakar? ar ES jaun?s val?tas ievie?anu

izzud?s Francijas franks un V?cijas marka. Savuk?rt E. Rep?e teica, ka

l?mumu par lata cie??ku piesaisti eiro var?s pie?emt vien?gi tad, Уkad

b?sim redz?ju?i, vai eiro darbosies t?, k? iecer?tsФ.

Gan E. Rep?e, gan R. Grava uzsv?ra, ka nav nek?du tehnisku ???r??u

lata piesaistei eiro kaut vai t?li?, ta?u tas netiks dar?ts, jo LB ir

piesardz?ga attiec?b? uz jauno ES val?tu., ko jau 1999. gad? s?ks ieviest

11 ES dal?bvalstis. ES valstu starp? nav vienpr?t?bas, ka b?tu nekav?joties

j?p?rsvie?as uz eiro. To, piem., nedar?s m?su kaimi?valsts Zviedrija un

Latvijas lielais kokmateri?lu eksporta tirgus Lielbrit?nija.

R. Grava st?st?ja, ka Latvija, pret?ji Igaunijai un Lietuvai savu

valsts val?tu nav piesaist?jusi vienai no lielaj?m starptautisk?s

tirdzniec?bas val?t?m, jo Уt?d?j?di mazin?m sv?rst?bu un baud?m zin?mu

diversifik?cijas efektu.Ф

P?c H. Anc?na dot?s inform?cijas, daudzos makroekonomiskajos

r?d?t?jos Latvija ir tuvojusies ES iek??jiem krit?rijiem vai pat tos

izpild?jusi ar uzviju. T?, piem., ES t.s. M?strihtas l?guma krit?riji

prasa, lai valsts par?ds nep?rsniegtu 60% no BNP. Latvijai ?is r?d?t?js ir

10,8% no BNP. M?strihtas krit?riji nosaka, ka valsts bud?eta defic?ts nevar

p?rsniegt 3% no BNP, resp. Ц 3% Latvij?. 1997. gad? ?is r?d?t?js bija +1,3%

atspogu?ojot valsts bud?eta atlikumu. Ar? infl?cijas temps, kas septembr?

bija 3,5% tuvojas ES normai 2,6%.

Ar? p?c Latvijas Bankas viceprezidenta Ilm?ra Rim?evica izteikumiem ,

УEiro ievie?ana no 1999. gada 1. janv?ra ietekm?s Latviju. ?? ietekme,

nenoliedzami, b?s pozit?va. Pirmk?rt, samazin?sies uz??mumu konvert?cijas

izdevumi, samazin?sies uz??mumu risks, darbojoties atsevi???s val?t?s.

Otrk?rt, ietekme b?s saist?b? ar to, ka v?cu marku un Francijas franku SDR

val?tas groz? nomain?s eiro. J?v?ro, kas notiks ar pa?u eiro Ц vai tas k??s

stipr?ks attiec?b? pret dol?ru. Lata sv?rst?bas atkar?gas no ?o divu val?tu

savstarp?j?m sv?rst?b?m. Proti, ja dol?rs, k??s stipr?ks, lata kurss var?tu

iet uz leju. Savuk?rt, ja eiro attaisnos uz to likt?s cer?bas un k??s

stipr?ks, lata kurss var?tu pieaugt.Ф

Var secin?t, ka p?c Latvijas Bankas ofici?l?s inform?cijas eiro

ietekme uz Latviju b?s pozit?va, bet tuv?kaj? laik? lata piesaiste eiro nav

pl?nota, bet ar? ?is solis ir iepl?nots ce?? uz Eiropas Savien?bu.

Latvijas bankas ir gatavas eiro un var pied?v?t saviem klientiem pilnu

pakalpojumu kl?stu, kas saist?ti ar eiro, t?pat k? bankas vis? Eirop?.

Rietumu banka s?kusi pie?emt noguld?jumus eiro, pied?v?jot ?etrus

eiro depoz?tu veidus, blakus jau eso?aj?m depoz?tu programm?m latos.

Termi?a noguld?jumiem ar periodisku procentu izmaksu (minim?l?

noguld?juma summa 3000 EUR) likme ir no 2,125% l?dz 2,75% gad? atkar?b? no

noguld?juma termi?a.

Uzkr?juma noguld?jums ar papildin??anas iesp?ju (minim?l? noguld?juma

summa 1500 EUR) likme no 2,25% gad? l?dz 2,75% gad?. L?gumu sl?dzot, tiek

fiks?ts minim?lais noguld?juma papildin??anas solis Ц 200 EUR

Noguld?jumiem ar procentu kapitaliz?ciju (minim?l? noguld?juma summa

1500 EUR) likme no 2,125% l?dz 2,55 gad? atkar?b? no noguld?juma termi?a.

Ar? Lateko banka ir gatava eiro Ц Latvijas ekonomisk? komercbanka

s?kusi pied?v?t depoz?tus veidot eiro. Lateko bankas klientiem tiek

pied?v?ts termi?noguld?jums ar fiks?tu procentu likmi, ?stermi?a depoz?ts

un m?r?a ?stermi?a depoz?ts.

Atkar?b? no klienta izraudz?t? noguld?juma gada procentu likmes

noteiktas robe??s no 2% l?dz 3%. Fiziskas personas noguld?jumu eiro var

veikt jebkur? apjom?, bet juridiskaj?m person?m minim?lais depoz?ta apjoms

ir 10 000 eiro. Lateko banka veic oper?cijas ar eiro jau no ?? gada s?kuma,

un jau pirm?s darba ned??as apliecin?ju?as, ka klientiem ir ?oti liela

interese par iesp?ju str?d?t ar eiro.

Ar? Latvijas uz??m?ji pasp?ju?i p?rorient?ties uz jauno nor??inu

l?dzekli un veiksm?gi veiku?i pirmos nor??inus jau k?du laici?u atpaka?.

Uz??m?ji izr?d?ju?i atzin?gu, bet nogaido?u attieksmi pret jauno val?tu.

A/s Bolder?ja jau vair?kus m?ne?us pirms eiro ievie?anas ar saviem

?rzemju pieg?d?t?jiem vienojies, ka eiro s?ks nor??in?ties ne ?tr?k, k?

n?kamgad. Uz??mumam pagaid?m nav vienota elektroniska vad?bas sist?ma,

t?tad nav aktu?ls jaut?jums par da??du pa?izmaksas apr??ino?o un

gr?matved?bas modu?u p?rprogramm??anu iz eiro. Papla?inot Bolder?jas

datoriz?ciju, tiks ieviestas inform?cijas tehnolo?ijas, kas var str?d?t ar

eiro.

Uz??m?ji atz?st, ka eiro ievie?ana nenoliedzami vienk?r?o da??do

izejvielu pirk?anu no Eiropas Savien?bas valst?m. Bet tom?r, ar? ja visu

cenu kot??ana eiro padar?s viegl?ku da??du pied?v?jumu izv?rt??anu, tom?r

zin?ms svars b?s ar? t?diem faktoriem k? apmaksas noteikumi, iesp?jas pirkt

uz kred?ta, utml.

*Materi?li ?emti no УDienas biznessФ

Aptauja

Es veicu aptauju, kur? tika aptauj?ti gan skol?ni, gan skolot?ji, k? ar?

da??di citi cilv?ki, ar m?r?i noskaidrot to inform?t?bas l?meni par Eiropas

apvienoto val?tu, k? ar? noskaidrot vi?u attieksmi pret to visp?r, k? ar?

pret eiro tie?i saist?b? ar Latviju. Kop? tika aptauj?ti gandr?z 50

cilv?ki. Tika ar? uzdoti jaut?jumu par person?go attieksmi pret eiro, vai

Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro, k? ar?, vai Eiropai visp?r ir vajadz?ga

vienot? val?ta. Tika ar? jaut?ts par Latviju saist?b? ar Eiropas Savien?bu.

Rezult?ti ir sekojo?i:

1. Vai J?s zin?t, kas ir eiro?

a) kaut ko esmu dzird?jis;

b) zinu;

c) esmu ?oti labi inform?ts.

No respondentu atbild?m var secin?t, ka jaunatne visum? ir inform?ta par

eiro Ц kas tas t?ds ir un k?ds no t? labums, liela da?a ir pat ?oti labi

inform?ta, kas atrodams par ?oti pozit?vu faktoru. T?du, kas kaut ko ir

dzird?ju?i, ir sam?r? maz, tie sast?da respondentu maz?ko da?u.

2. K?da ir J?su attieksme pret eiro?

a) neitr?la;

b) negat?va;

c) pozit?va.

?aj? jaut?jum? aptauj?to cilv?ku domas dal?s. Liel?k? da?a ir tom?r

noska?oti pozit?vi pret eiro un ar prieku uz?em t? par?d??anos. Otra

liel?k? respondentu grupa pret eiro pagaid?m noska?oti neitr?li. To da??ji

izrais?jis ar? nepietiekams daudzums objekt?vas inform?cijas, k? ar?

uztic?ba vecajai sist?mai.

3. K? J?s sa?emat inform?ciju par eiro?

a) no preses;

b) no TV;

c) no draugiem;

d) citur.

Liel?k? da?a aptauj?to inform?ciju par eiro sa??mu?i no masu medijiem Ц

telev?zijas un preses, da?a ar? no draugiem uzzin?ju?i ko jaunu, da?a, kas

neb?t nav maza, k? alternat?vo inform?cijas ieg??anas veidu min?jusi

Internet.

4. K? eiro ietekm?s J?su dz?vi?

a) nek?di;

b) finansi?lie r??ini tiks p?rv?rsti eiro;

c) pl?noju dr?zum? (s?kot ar 2002. gadu) p?riet uz eiro;

d) braucot uz ?rzem?m b?s viegl?k ar val?tas mai?u.

Liel?ko da?u aptauj?to cilv?ku dz?vi pa?reiz eiro nek?di neizmain?s. Tas ir

saprotami, lielai da?ai cilv?ku ar neskaidras naudas nor??iniem m?sdien?s

nav nek?das saskarsmes. Lielai da?ai respondentu finansi?lie r??ini (banku

konti, depoz?ti) tiks p?rv?rsti eiro. Bet liel?kajai aptauj?to da?ai,

vienk?r?i b?s viegl?k ar val?tas mai?u, izbraucot uz ?rzem?m.

5. Vai J?s uzskat?t, ka ar? Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro?

a) nek?d? gad?jum?;

b) tas b?tu pamat?gi j?izv?rt?;

c) viennoz?m?gi Ц j?.

Liel?k? da?a aptauj?to pret eiro attiec?s ar uztic?bu, ta?u lats tom?r ir

ierast?ks, lata, k? stabilas naudas t?ls ir stipri iesak?ojies un

nostiprin?jies m?su apzi??s. Ta?u eiro Ц t?s ir, iesp?jams, m?su n?kotne Ц

da?a respondentu to atz?st. Ir ar? t?di, kas neatz?st Latvijas p?rie?anu uz

eiro visp?r, ta?u tas ir neiesp?jami, ?emot v?r? m?su politikas virz?bu uz

Eiropas Savien?bu.

6. K?da ir J?su attieksme pret ES saist?b? ar Latviju?

a) Latvijai b?tu taj? j?iest?jas;

b) Latvijai neb?tu ?pa?i j?cen?as taj? iest?ties;

c) Latvijai nevajadz?tu iest?ties ES.

Protams, k? jau tika gaid?ts, nospiedo?ais aptauj?t?s sabiedr?bas vairums

bija par Latvijas iest??anos Eiropas Savien?b?, par Latvijas nesaraujamo

sai?u ar Eiropu nostiprin??anu. Maz bija t?du, kas uzskata, ka Latvijai

?pa?i nevajadz?tu censties tur iek?auties Ц ja vi?i m?s tur ?em Ц labi, ja

ne Ц neiesim jau no ?das l?st lauk?, un pavisam maz bija t?du, kas

uzskat?ja, ka Latvijai visp?r nevajadz?tu pievienoties Eiropas Savien?bai.

7. Vai Eiropai ir vajadz?ga vienota val?ta?

a) j?;

b) n?.

Ar? ?aj? jaut?jum? respondenti izr?d?ja zin?mu vienl?dz?bu, apgalvojot, ka

Eiropai ir vajadz?ga vienot? val?ta, un, ka eiro ir vajadz?gs. Viedok?i,

protams, at???r?s, bet visum? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum? var?tu

atspogu?ot jaunajai val?tai par labu.

Visum? no ??s aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba ir inform?ta par eiro, un

ka t?s attieksme pret to ir pozit?va, ta?u nogaido?a. Tas ir likumsakar?gi,

jo poz?cija, kur? m?s pa?laik atrodamies ?auj mums nov?rot eiro ievie?anu

11 Eiropas valst?s, m?c?ties no vi?u k??d?m, lai m?s n?kotn?, kad pa?iem

n?ksies sastapties ar ?o procesu, kas, es dom?ju ir neizb?gams, nepie?autu

t?s pa?as k??das. Sabiedr?ba atbalsta Eiropas naudas apvieno?anas centienus

un ir par r??inu vienk?r?o?anos ar Eiropu.

Nobeigums un secin?jumi.

No aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba visum? ir labi inform?ta par

eiro un t? ievie?anu. Tom?r sabiedr?bas attieksme ir nogaido?a. ?eit zin?mu

lomu sp?l? ar? uztic?ba latam, kur? nostiprin?jies m?sos k? stabilit?tes un

p?rtic?bas t?ls. Ta?u sabiedr?ba saprot, ka eiro - t? ir n?kotne.

M?su pa?reiz?j?s poz?cijas liel?k? priek?roc?ba ir t?, ka m?s pa?laik

varam nov?rot eiro ievie?anu 11 ES valst?s, lai v?l?k, kad mums pa?iem

n?ksies ar to saskarties, m?s nepie?autu t?s pa?as k??das un b?tu lab?k

sagatavoti. R?p?gi izsverot visus par un pret var izdar?t attiec?gos

secin?jumus, attiec?b? uz eiro un Latviju, k? ar? eiro ietekmi uz Latviju.

Protams, ir ar? negat?vie faktori, ta?u, pozit?vo faktoru un labumu ir

vair?k, un kopum? ?is m??in?jums apvienot Eiropas val?tas vien? vesel?, es

dom?ju, ir izdevies.

Eiro ietekme uz Latviju b?s pozit?va, k? liel?kie labumi j?min tas,

ka vienk?r?osies r??ini ar Eiropas Savien?bas valst?m, k? ar? tas, ka

t?ristiem b?s viegl?k ar val?tas mai?u, iebraucot ES valst?s. Katras no ES

un EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?a izzud?s, un tas, ko m?s ieg?sim

b?s liels tirgus ar pla??m iesp?j?m, kas sp?j?gs m?roties sp?kos ar? ar ASV

un Jap?nas ekonomiskaj?m zon?m.

Ar? p?c Latvijas Bankas izteikumiem eiro ievie?anas ietekme uz

Latviju b?s visnota? pozit?va, bet ar lata piesaist??anu eiro n?ksies v?l

mazliet pagaid?t. Lai gan jebkur? gad?jum? lats tiks liel?k? vai maz?k?

m?r? piesaist?ts eiro - SDR groz?, kuram pa?reiz?ji ir piesaist?ts lats,

v?cu markas un fran?u franka viet? n?ks eiro, t? k? SDR groz? eiro sp?l?s

galveno lomu.

Izmantot?s literat?ras saraksts

Laikraksti un ?urn?li:

УDienas biznessФ - periodika

УDienaФ - periodika

УNeatkar?g? R?ta Av?zeФ - periodika

УKapit?lsФ Ц periodika

УThe EconomistФ Ц periodika

Gr?matas:

Euroview 2 Ц INGТs view of questions about euro (summer 1997)

LB Kiel Euro Special (1998)

The euro Ц a stable currency for Europe Ц Deautsche Bank Research Special

Report (February 1997)

Inform?cijas bukleti:

Euro times (December 1998)

London: ready for the euro

Latvijas Bankas informat?vais buklets УEiroФ

Rietumu bankas informat?vais buklets.

Internet:

Latvijas Bankas ofici?l? m?jas lappuse (http://www.bank.lv )

Eiropas Savien?bas ofici?l? m?jas lappuse (http://europa.eu.int)

Eiropas integr?cijas biroja ofici?l? m?jas lappuse (http://www.eib.lv)

Pielikums.

Eiro mon?tas un banknotes

1. Mon?tas

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

Katr? valst? eiro izskat?sies sav?d?ks:

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

2. Banknotes

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

-----------------------

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

2 centi

1 cents

10 centi

5 centi

50 centi

20 centi

2 eiro

1 eiro

Be<[pic]#[pic]ij[pic][pic]

Austrij[pic][pic]

Sp[pic][pic]nij[pic][pic]

V[pic][pic]cij[pic][pic]

*[pic]rij[pic][pic]

Francij[pic][pic]

N+[pic]derland





17.06.2012
Ѕольшое обновление Ѕольшой Ќаучной Ѕиблиотеки  рефераты
12.06.2012
 онкурс в самом разгаре не пропустите Ќовости  рефераты
08.06.2012
ћы проводим опрос, а также небольшой конкурс  рефераты
05.06.2012
—ена дизайна и структуры сайта научной библиотеки  рефераты
04.06.2012
ѕереезд на новый хостинг  рефераты
30.05.2012
–абота над улучшением структуры сайта научной библиотеки  рефераты
27.05.2012
–абота над новым дизайном сайта библиотеки  рефераты

рефераты
©2011